Psihoterapiju novirzieni

Mērķis: veicināt personības jeb rakstura izmaiņas pētot bērnības pieredzi un neapzinātus psihes procesus. Terapijas laikā atklāj emocionālo ciešanu saknes pagātnē un iegūst jaunu attiecību pieredzi terapijā, kas maina iekšējās emocionālās sajūtas un neapzinātos procesus.

Pielietojums: efektīva lielāko daļu psihisko un psihosomatisko problēmu ārstēšanā (depresija, trauksmes traucējumi, panika, veģetatīvā distonija, somatizācija, garastāvokļa un personības traucējumi, seksuāli traucējumi). Pielieto arī personības izaugsmes veicināšanai, dzīves apmierinājuma trūkumam, ja ir šaubas, vai spēs sasniegt iecerētos mērķus, grūtības un neveiksmes mēģinot nodibināt vai saglabāt attiecības, pastāvīga neapmierinātība, satraukums vai dusmas, kuru iemesls to cietējam nav izprotams.

Cilvēkam jābūt labi motivētam apmeklēt terapiju regulāri vismaz 2 gadu garumā, izturēt trauksmi un frustrāciju, ar labu impulsu kontroli, spējīgam veidot jēgpilnas attiecības un izprast un domāt abstrakti.

Šī pieeja koncentrējas uz problemātiskas uzvedības, jūtu un domu mainīšanu, atklājot to neapzinātās nozīmes un motivāciju. Pacienti uzzina par sevi, izpētot viņu mijiedarbību terapeitiskajās attiecībās. Kaut arī psihoanalīze ir cieši saistīta ar Sigmundu Freidu, tā ir paplašināta un modificēta kopš viņa agrīnajiem formulējumiem.

Metodes:

• Brīvo asociāciju metode, fantāziju, sapņu izpēte
• Pārneses, pretpārneses analīze un terapeitisko attiecību izpēte (jūtas, kas bērnībā veidojas esot attiecībās ar vistuvākajiem pieaugušajiem un turpina ietekmēt tagadnē, jo tiek pārestas uz šī brīža attiecībām), kas var būt emocionālu sarežģījumu iemesls. Terapeitiskās attiecības ir kā logs uz pacienta problemātisko attiecību modeļiem viņa dzīvē.
• Emocionālo problēmu cēloņu izpēte
• Zemapziņas motīvu un konfliktu izpēte - pretrunīgo vēlmju, apspiesto jūtu, pagātnes pieredzes
• Bērnībā izstrādāto pielāgošanās metožu izpēte
• Uzvedības modeļu izpēte, kas traucē efektīvi funkcionēt pieaugušo pasaulē

Terapija veicina rakstura izmaiņas apzinoties un izstrādājot neapzinātās domas un jūtas. Veiksmīgas terapijas rezultātā notiek smadzeņu nobriešana, kas veicina emociju apzināšanos un veiksmīgu regulāciju, kā arī personības briedumu.

Psihoanalītiskā terapija ir tad, ja tiek veikta pie psihodinamiskajā vai psihoanalītiskajā jomā sertificēta speciālista un notiek vismaz 2 reizes nedēļā vienā un tajā pašā nedēļas dienā un laikā.

Terapijas ilgums: 20+ (vidēji 80) vizītes

Mērķis: strukturēta īstermiņa terapija, kas virzīta uz konkrētu terapijas mērķu uzstādīšanu un sasniegšanu. Mērķis ir pievērsties tikai psihes apzinātajiem procesiem. Terapija netiek fokusēta uz dziļajām izjūtām un to mainīšanu. Terapijas procesā tiek apgūti jauni (veselīgāki) domāšanas un uzvedības modeļi.

Pielietojums: simptomus atvieglojoša terapija trauksmes (fobijas, veģetatīvā distonija, panika, obsesīvi kompulsīvi traucējumi), depresijas, ēšanas traucējumu (anoreksija, bulīmija, pārēšanās), pārmērīga kautrīguma, zema pašvērtējuma, atkarību problēmu un citos gadījumos.

Metodes:

• Domu, uzskatu, domāšanas kļūdu analīze un koriģēšana
• Jaunu ieradumu izveidošanas treniņš, mājasdarbi
• Apzinātības treniņš
• Izglītošana par psihiskajiem procesiem
• Tehnikas domāšanas un uzvedības maiņai

Terapijas ilgums: 12-20 vizītes

Mērķis: sniegt emocionālu atbalstu, emociju „vēdināšanas” vai „virzīšanas” iespēju un notiek terapeita vadīta problēmu risinoša diskusija.

Pielietojums: šai terapijai tiek dota priekšroka tad, kad nav nepieciešamas fundamentālas uzvedības izmaiņas vai pacienta īpašības nepieļauj dinamiskās terapijas izmatošanu.

Metodes:

• Uzmanīga klausīšanās
• Emocionāls atbalsts
• Vainas sajūtas mazināšana
• Netiek veikti fokusētie mēģinājumi apšaubīt pamata domāšanas kļūdas vai nojaukt neadaptīvos aizsardzības mehānismus

Terapijas ilgums: 20-200+ vizītes

Mērķis: individuālās un kolektīvās bezapziņas - arhetipu un kompleksu - apzināšanās, lai gūtu psihes vienotību jeb veselumu, kā arī veicinātu individuācijas procesu. Veicināt personības resursu attīstību un stiprināt cilvēka spējas kļūt par to, kas viņš ir.

Pielietojums: sevis dziļāka iepazīšana un analīze

Metodes:

• sapņu analīze
• zīmējumu, pasaku analīze
• smilšu spēles metode
• aktīvu iztēlošanāss
• tipoloģija
• terapeita-klienta attiecību analīze (pārneses, pretpārneses analīze)
• terapeita emocionālais atbalsts

Analītiskā psihoterapija cenšas atklāt kompleksus un iznest tos apzinātā refleksijā ar apziņu, kā rezultātā atbrīvojas tajos ieslēgtā enerģija, tādējādi spēcinot cilvēka ego, kas nodrošina spēju noturēt spriedzi starp pretstatiem, rast risinājumu un integrēt to dzīvē, kā arī apzināt saikni ar patību – savu dziļāko būtību.

Terapijas ilgums: mēneši

Mērķis: palīdzēt cilvēkam saprast savas dzīves dilemmas, paradoksus un apzināti veidot sev jēgpilnu nākoti. Ideālais mērķis ir klienta spēja būt brīvam un atbildīgam savas dzīves saimniekam, kas apzinās savas dzīves ierobežojumus, taču neizvairās no izaicinājumiem un dzīves sniegtajām iespējām.

Pielietojums: cilvēkiem, kam nav būtisku emocionālu problēmu, bet kas vēlas veicināt savas  dzīves eksistenciālās filosofijas izpratni.

Metodes:

• darbs ar nāves apziņu
• tehnika “eksistences trauslums”
• tehnika, lai palīdzētu izpratni par nāvi
• darbs ar atbildību un brīvību
• aizsardzības veidu noteikšana
• lēmumu veicināšanas tehnika

Terapijas ilgums: pāris mēneši

Mērķis: palīdzēt cilvēkam dziļāk un skaidrāk apzināties savas jūtas un vajadzības, uzņemties atbildību par savu rīcību un tās sekām.

Pielietojums: risināt tagadnes problēmas nemeklējot to cēloņus, bet gan risinājumus, kā arī veicināt sāpīgu un ilgi nepaustu jūtu ekspresiju. Cilvēkiem ar nopietniem psihiskiem traucējumiem nav rekomendējama.

Metodes:

• šī brīža satraukumu izdzīvošana
• tukšā krēsla metode
• amplifikācija
• disociatīvās metodes
• konfrontācija

Terapijas ilgums: pāris mēneši

Mērķis: palīdzēt ģimenes sistēmai uzlabot savu funkcionalitāti, risināt ģimenē vai pārī radušos konfliktus un uzlabojot komunikāciju ģimenē. Sniedz atbalstu ģimenei grūtās dzīves situācijās.

Pielietojums: ģimenes konflikti, problēmas. Ģimenes locekļiem, kuriem ir atšķirīga kultūras vai reliģiskā piederība, ir ieteicama ģimenes terapija. Audžuģimeņu un jaunu ģimeņu veidošanās sākumā. Terapija ir īstermiņa (līdz 20 vizītēm).

Metodes:

• verbalizēt neapzinātas personiskās attiecības
• apkopojums un kopsavilkums;
• efektīva klusuma izmantošana;
• spēja klausīties;
• ietekmes precizēšana, arspoguļošana
• konfrontācija
• “dzīvo skulptūru” radīšana

Terapijas ilgums: pāris mēneši

Mērķis: indivīda vai grupas virzība uz dramatisku darbību jeb emociju izpausmi, lai izpētītu un risinātu problēmas komunikācijā. Pētīt attiecības starp dalībniekiem un faktorus, kas ietekmē interakcijas.

Pielietojums: Uzlabot komunikācijas spējas grupā un emociju izpausmi. Apgūt un trenēt jaunas, daudz noderīgākas lomas un uzvedību modeļus.

Metodes:

• Grupas iesildīšana darbībai un sesijas tēmas izvēle
• Darbības fāze izmantojot lomu spēles un dramatizāciju
• Grupa dalās piedzīvotajā sesijas beigās

Terapijas ilgums: pāris mēneši

Mērķis:  izmantojot verbalizāciju, darbu ar ķermeni, iztēli un interpersonālajām attiecībām tiek noskaidrotas cilvēka vajadzības un dziļākās vēlmes.

Pielietojums: Iepazīt savu iekšējo pasauli un pieņemt sevi tādu, kāds cilvēks ir,  lai nākotnē rastu iespēju sevī mainīt to, ko vēlas, un veidot savu dzīvi, ienesot tajā gan dziļu atbildību, gan vieglumu un prieku.

Metodes:

• psihoorganiskais aplis kā diagnostikas instruments;
• primārais impulss, kas ļauj izprast indivīda dziļākās vēlmes un vajadzības;
• sensoloģija – darbs ar cilveka individuālo dzīves filozofiju;
• „trīs formas”, kas aplūko indivīda attiecības ar sevi pašu, ar Citu un ar sabiedrību.

Terapijas ilgums: pāris mēneši